

Smiltsērkšķu ogu bezatlikuma pārstrādes tehnoloģijas izstrāde

Projekts Nr.22-00-A01612-000009 “Smiltsērkšķu ogu bezatlikuma pārstrādes tehnoloģijas izstrāde”
Apstiprināts un uzsākts Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai Latvijas Lauku attīstības programmas 2014. – 2020. gadam pasākuma “Sadarbība” 16.1. apakšpasākuma “Atbalsts Eiropas Inovāciju partnerības lauksaimniecības ražīgumam un ilgtspējai lauksaimniecības ražīguma un ilgtspējas darba grupu projekta īstenošanai” ietvaros.
Projekta īstenošanas laiks: 2022.gada 1.septembris līdz 2024.gada 31.jūlijs.
Projekta vadošais partneris: AS “SISTĒMU INOVĀCIJAS”
Projekta sadarbības partneri:
- Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts “BIOR”;
- SIA “Aneva J”;
- I.Valdzera Laidzes pagasta zemnieku saimniecība “Cukuriņi”;
- SIA “Baltic Seaberry”.
Projekta mērķis: Projekta mērķis ir izstrādāt smiltsērkšķu ogu bezatlikuma pārstrādes tehnoloģiju, pārstrādes procesā paredzot inovatīvu tehnoloģisko paņēmienu izmantošanu kā seperācijas tehnoloģija (izmantojot centrifūgu) mīkstuma eļļas un nogulšņu atdalīšanai no sulas, kā arī sulas UHT (Ultra high temperature) apstrādi, kas nodrošinās produktu ar augstu pievienoto vērtību un eksporta potenciālu.
Projektā plānotās aktivitātes un rezultāti:
- Projekta rezultātā izstrādāto tehnoloģiju, sadarbības partneris – SIA “Aneva J” pielāgos rūpnieciskas ražošanas specifikai un uzsāks vairāku augstas pievienotās vērtības produktu ražošanu – augstas kvalitātes smiltsērkšķu sula (bez nogulsnēm), smiltsērkšķu ekstrakts, smiltsērkšķu mīkstumu eļļa un smiltsērkšķu mīkstuma pulveris;
- Projektā piedāvātā pieeja paredz izveidot sadarbību starp primārajiem lauksaimniecības produktu ražotājiem, gatavās produkcijas pārstrādātājiem un pētniekiem, tādējādi visai nozarei sniedzot ilgtspējīgus risinājumus, kas ietver gan zināšanas par izejvielu pirmapstrādi – sagatavošanu un kvalitātes kontroli, gan pārstrādes procesa modernizēšanu un jaunu produktu izstrādi, kā arī gatavās produkcijas specifikāciju un analīžu moduļa izstrādi, kas ļaus noteikt produktu uzturvērtību un aktīvās uzturvielas.
- Projekta ietvaros paredzēts izstrādāt smiltsērkšķu ogu bezatlikuma pārstrādes tehnoloģiju, pārstrādes procesā paredzot inovatīvu tehnoloģisko paņēmienu izmantošanu, kuru pārstrādes rezultātā tiks iegūta:
- Augstas kvalitātes sula bez eļļas frakcijas un nogulsnēm, radot produktu (sulu), kas, uzglabāšanas laikā, nemaina savu sākotnējo kvalitāti (neveido nogulsnes un eļļas nosēdumus uz iepakojuma iekšējās virsmas);
- Eļļas frakcija no sulas – mīkstuma eļļa (tās sastāvā palmitoleīnskābe (omega-7));
- Nogulsnes, ko, tālāk apstrādājot, iegūst “mīkstuma pulveri” (izmantojams pārtikas rūpniecībā, kā izejviela).
- Piedāvātā metodoloģija paredz arī sulas UHT papildapstrādi, kas ievērojami pagarina sulas uzglabāšanas laiku.
- Tāpat paredzēts izstrādāt metodoloģiju sulas koncentrāta iegūšanai (izmantojams dažādās pārtikas rūpniecības nozarēs).
- Visbeidzot pārstrādes procesā iegūtais blakusprodukts – izspiedu frakcija tiks pārstrādāta atbilstoši vadošā partnera jau iepriekš izstrādātai smiltsērkšķu sēklu eļļas pārstrādes tehnoloģijai, izmantojot superkritisko šķīduma ekstrakciju ar ogļskābo gāzi.
Projekta finansējums: kopējās attiecināmās izmaksas 430 706,00 EUR, t. sk., ELFLA atbalsts 387 635,40 EUR apmērā.
Vairāk informācijas par Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai pieejams Eiropas Komisijas tīmekļa vietnē.
Atbalsta Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests.
Informācija sagatavota 01.09.2022.
Pārskata periods no 1.09.2022 līdz 30.09.2022.
Projekta īstenošana tika uzsākta ar trīs projekta darbību veikšanu:
- Izejmateriālu piegāde sagatavošana/priekšapstrāde;
- Izejvielu standartizēšanas metodoloģijas izstrāde;
- Smiltsērkšķu ogu bezatlikuma pārstrādes tehnoloģijas izstrāde”.
Izejmateriālu piegāde sagatavošana/priekšapstrāde ietvaros tika apzināts pētījuma realizācijā iesaistīto saimniecību stādījumu profils – audzējamās šķirnes un izmantotā agrotehnika. Pamatojoties uz iegūto informāciju noteikta parauglaukumu lokalizācija un skaits, kas pēc iespējas precīzāk raksturo dotās stādījumu vienības apjomu. Izstrādāts algoritms paraugu ievākšanai, marķēšanai, uzglabāšanai un nodošanai testēšanai.
Ievākti pirmie paraugi no ZS “Cukuriņi” laukiem.
Izejvielu standartizēšanas metodoloģijas izstrāde ietvaros tika Uzsākta izejvielu standartizēšanas metodoloģijas izstrāde. Veikta zinātniskās literatūras analīze un noteikts sākotnējais analizējamo parametru panelis saskaņā ar plānoto paraugu specifikāciju. Uzsākta nepieciešamo reaģentu un standartvielu pieejamības apzināšana, piegādes un testēšanas laika grafika plānošana.
Smiltsērkšķu ogu bezatlikuma pārstrādes tehnoloģijas izstrāde ietvaros tika uzsākta zinātniskās literatūras analīze par būtiskajiem apstrādes procesu posmiem – izejvielu pirmsapstrādi un smiltsērkšķu sulas frakcionēšanu izmantojot separatoru.
Pārskata periodā tika organizēta visu projekta partneru sapulce, kurā tika apspriesta projekta aktivitāšu ieviešana, deleģēti darba uzdevumi, noteikti iekšējās komunikācijas un paškontroles principi.
Pārskata periods no 1.10.2022 līdz 31.12.2022.
Projekta īstenošana tika turpināta ar trīs projekta darbību īstenošanu:
-Izejmateriālu piegāde sagatavošana/priekšapstrāde;
-Izejvielu standartizēšanas metodoloģijas izstrāde;
-Smiltsērkšķu ogu bezatlikuma pārstrādes tehnoloģijas izstrāde”.
Smiltsērkšķu šķirņu un to audzēšanas agrotehnikas novērtēšana saistībā ar pārstrādes priekšrocībām. Datu uzkrāšana, kas dotu iespēju salīdzināt reģionā pieejamo smiltsērkšķu šķirņu ražību un ogu sastāvā esošo fizioloģiski aktīvo vielu saturu atkarībā no laistīšanas sistēmas izmantošanas/neizmantošanas, apdobju kopšanas tehnikas vai siderātu kultūru audzēšanu rindstarpās. Pamatojoties uz iegūtajiem datiem izstrādāt izejvielu standartizēšanas metodoloģiju.
Sadarbībā ar vadošo partneri izstrādāts algoritms datu uzkrāšanai, paraugu ievākšanai, marķēšanai, uzglabāšanai un nosūtīšanai analīžu veikšanai. Darbības ietvaros veikta ZS “Cukuriņi” un SIA “Baltic Seaberry” stādījumu izpēte, veikta pamata datu uzkrāšana – pielietotā agrotehnika, audzētās šķirnes, stādījumu vecums u.c. parametri. Pamatojoties uz iegūto informāciju veikta parauglaukumu izveide, kas vistuvāk reprezentē konkrētās stādījuma vienības. Izstrādāta procedūra ogu paraugu ievākšanai, marķēšanai un nosūtīšanai testu veikšanai. Veikta paraugu ievākšana no parauglaukumiem (sk. att.1.).
Sadarbojoties visiem projekta partneriem, izvēlēti nosakāmie rādītāji smiltsērkšķu ogās.
Partneris BIOR veicis nepieciešamo reaģentu un standartvielu pieejamības apzināšanu un uzsācis ievākto paraugu testēšanu (sk.att.2.).


Darbības īstenošana tiks turpināta nākamajā pārskata periodā.
Smiltsērkšķu ogu bezatlikuma pārstrādes tehnoloģijas izstrādei nepieciešamā izejmateriāla sagatavošana un priekšapstrāde.
Pārskata periodā veikti lauku darbi – novākta smiltsērkšķu ogu raža no ZS “Cukuriņi” un SIA “Baltic Seaberry” ogu laukiem, kā arī tā sagatavota tālākajam apstrādes procesam. Veikta optiska attīrīšana no zariem, lapām un piemaisījumiem un veikta sasaldēšana. Sagatavots pietiekams (2t) ogu apjoms pārstrādes tehnoloģijas izstrādes aktivitātēm, kas nepieciešams līdz 2023. gada ražai.
Tehnoloģisko risinājumu kopuma izpēte un novērtēšana.
Pārskata periodā īstenotas aktivitātes, kas saistītas ar smiltsērkšķu ogu enzimātiskās šķelšanas tehnoloģijas izpēti. Veikta potenciāli izmantojamo enzīmu efektivitātes novērtēšana laboratorijas apstākļos (sk. att.3.).

Veiktas eksperimentu sērijas sulas, ogu atlieku un mīkstuma eļļas atdalīšanai pēc enzimātiskās šķelšanas beigām (sk. att.4.).

Iegūti mīkstuma eļļas un sulas koncentrāta paraugi, kuriem vēlāk tiks veiktas analīzes (sk. att.5.).

Darbības īstenošana tiks turpināta nākamajā pārskata periodā.
Pārskata periodā tika organizēta visu projekta partneru sapulce, kurā tika apspriesta pārskata perioda darbību rezultāti, kā arī definēti darba uzdevumi nākamajam pārskata periodam.
Pārskata periods no 1.01.2023 līdz 31.03.2023.
Projekta īstenošana tika turpināta ar divu projekta darbību īstenošanu:
- Izejvielu standartizēšanas metodoloģijas izstrāde;
- Smiltsērkšķu ogu bezatlikuma pārstrādes tehnoloģijas izstrāde.
Smiltsērkšķu šķirņu un to audzēšanas agrotehnikas novērtēšana saistībā ar pārstrādes priekšrocībām. Datu uzkrāšana, kas dotu iespēju salīdzināt reģionā pieejamo smiltsērkšķu šķirņu ražību un ogu sastāvā esošo fizioloģiski aktīvo vielu saturu atkarībā no laistīšanas sistēmas izmantošanas/neizmantošanas, apdobju kopšanas tehnikas vai siderātu kultūru audzēšanu rindstarpās. Pamatojoties uz iegūtajiem datiem izstrādāt izejvielu standartizēšanas metodoloģiju.
Pārskata periodā izveidots un testēts smiltsērkšķu ogu nosakāmo parametru panelis, veikta iepriekš ievākto smiltsērkšķu ogu paraugu testēšana partnera BIOR laboratorijā. Iegūtie dati tiks izmantoti aktivitātes mērķa sasniegšanai.
Darbības īstenošana tiks turpināta nākamajā pārskata periodā.
Smiltsērkšķu ogu bezatlikuma pārstrādes tehnoloģijas izstrāde.
Pārskata periodā īstenotas aktivitātes, kas saistītas ar smiltsērkšķu ogu bezatlikuma tehnoloģijas ieviešanu laboratoriskos apstākļos. Iekārtu pielāgošana un tehnoloģisko parametru definēšana. Iegūtās sulas un mīkstuma eļļas fizikāli ķīmisko parametru definēšana un robežvērtību noteikšana, kvalitātes kontroles un testēšanas paneļa izstrāde sadarbībā ar projekta partneriem.
Piegādātas sešas dažādas smiltsērkšķu šķirnes no partneriem ZS “Cukuriņi” un SIA “Baltic Seaberry” (1. attēls). Pirmajam testēšanas posmā, no katras šķirnes piegādāti 25 kg ogu.

Veikta smiltsērkšķu sulas un eļļas tehnoloģijas izstrāde laboratoriskos apstākļos ar trīs dažādiem ogu pirmapstrādes paņēmieniem, lai salīdzinātu apstrādes efektivitāti un tehnoloģiskā procesa piemērotību ieviešanai ražošanas mērogā.
Divos no apstrādes paņēmieniem izmantota ogu pirmapstrāde ar enzīmiem (Enzīms 1 un Enzīms 2).
Tehnoloģiskā procesa laikā secināts, ka izmantojot ogu enzimātisku apstrādi, ievērojami samazinās izspiedu daudzums un palielinās iegūtās sulas apjoms, salīdzinājumā ar kontroles paraugu. Līdz ar to var secināt, ka enzimātiskai apstrādei ir būtiska loma ogu pirmapstrādē.

Pēc sulas iegūšanas no tās ar separācijas paņēmienu atdalīta smiltsērkšķu mīkstuma eļļa (3. attēls).

1.-kontrole, 2.-Enzīms 1, 3. – Enzīms 2.
Izmantojot ogu enzimātisku apstrādi mīkstuma eļļu no sulas ir iespējams atdalīt līdz pat 10 % vairāk.
Pēc frakciju atdalīšanas paraugi sagatavoti un nodoti partnerim BIOR, kuri veikuši nepieciešamo reaģentu un standartvielu pieejamības apzināšanu, un uzsākuši paraugu testēšanu (4. attēls).

Pēc iegūtajiem eksperimentālajiem pētījumiem ogas apstrādājot ar enzīmu, salīdzinājumā ar kontroles paraugu, sulas apjoms palielinās par 20 %.
Veikti pirmie eksperimentālie izmēģinājumi sulas pulvera tehnoloģijas izstrādei no smiltsērkšķu biezsulas (5. attēls). Partneri ZS “Cukuriņi” un SIA “Baltic Seaberry” izstrādājuši smiltsērkšķu biezsulas iegūšanas tehnoloģiju, lai varētu to izmantot tālākiem tehnoloģiskiem procesiem sulas pulvera iegūšanai.

Darbības īstenošana tiks turpināta nākamajā pārskata periodā.
Pārskata periodā tika organizēta visu projekta partneru sapulce, kurā tika apspriesta pārskata perioda darbību rezultāti, kā arī definēti darba uzdevumi nākamajam pārskata periodam.
Pārskata periods no 1.04.2023 līdz 30.06.2023.
Projekta īstenošana tika turpināta ar divu projekta aktivitāšu veikšanu:
a. “Izejvielu standartizēšanas metodoloģijas izstrāde”;
b. “Smiltsērkšķu ogu bezatlikuma pārstrādes tehnoloģijas izstrāde” īstenošanu.
Smiltsērkšķu šķirņu un to audzēšanas agrotehnikas novērtēšana saistībā ar pārstrādes priekšrocībām. Datu uzkrāšana, kas dotu iespēju salīdzināt reģionā pieejamo smiltsērkšķu šķirņu ražību un ogu sastāvā esošo fizioloģiski aktīvo vielu saturu atkarībā no laistīšanas sistēmas izmantošanas/neizmantošanas, apdobju kopšanas tehnikas vai siderātu kultūru audzēšanu rindstarpās. Pamatojoties uz iegūtajiem datiem izstrādāt izejvielu standartizēšanas metodoloģiju.
Turpinās ievākto ogu paraugu testēšana BIOR.
Papildus glikozei un fruktozei noteikts L-askorbīnskābes daudzums (mg/kg) un antioksidantu daudzums (mAU*min) smiltsērkšķu ogu šķirnēs Marija, Prazrachnaja un Botanicheskaja.
L-askorbīnskābes daudzums, smiltsērkšķu šķirnē Marija, noteikts robežās no 494 līdz 549 mg/kg, Prazrachnaja – no 565 līdz 583 mg/kg, savukārt smiltsērkšķu šķirnē Botanicheskaja robežās no 594 līdz 645 mg/kg.
Antioksidantu daudzums smiltsērkšķu šķirnē Marija noteikts robežās no 1.5 līdz 2 mAU*min, Prazračnaja – no 1,5 līdz 2,2 mAU*min, savukārt smiltsērkšķu šķirnei Botanicheskaja robežās no 1 līdz 1,3 mAU*min.
Darbības īstenošana tiks turpināta nākamajā pārskata periodā.
Smiltsērkšķu ogu bezatlikuma pārstrādes tehnoloģijas izstrādei nepieciešamā izejmateriāla sagatavošana un priekšapstrāde.
Pārskata periodā īstenotas aktivitātes, kas saistītas ar smiltsērkšķu ogu bezatlikuma tehnoloģijas ieviešanu laboratoriskos apstākļos. Iekārtu pielāgošana un tehnoloģisko parametru definēšana. Iegūtās sulas un mīkstuma eļļas fizikāli ķīmisko parametru definēšana un robežvērtību noteikšana, kvalitātes kontroles un testēšanas paneļa izstrāde sadarbībā ar projekta partneriem.

Piegādātā biezsula izmantota vairāku jaunu produktu tehnoloģiskā procesa izstrādei.
Sākotnēji veikta smiltsērkšķu biezsulas pulvera izstrāde izmantojot liofilizācijas metodi. Iegūtais produkts ir irdens un satur smiltsērkšķu eļļu ( 2. att). Vidēji no 80 kg smiltsērkšķu biezsulas iegūts 9 kg smiltsērkšķu biezsulas pulveris ar mitruma saturu 1 %.

Smiltsērkšķu biezsulas pulveri var izmantot kā gatavu produktu vai attiecīgi novirzīt tālākā tehnoloģiskā procesa norisei – smiltsērkšķu mīkstuma eļļas iegūšanai, izmatojot superkritisko šķīduma ekstrakciju ar ogļskābo gāzi. Pielāgojot tehnoloģiskā procesa parametrus vidēji no 4 kg smiltsērkšķu biezsulas iegūta 25-30% smiltsērkšķu mīkstuma eļļa, kas ir tīra, koncentrēta lipīdu frakcija bez citu sastāvdaļu piejaukuma (3.att.)

Savukārt pēc superkritiskā sķīduma ekstrakcijas procesa, kad no biezsulas pulvera tiek atdalīta mīkstuma eļļa, tiek iegūts jauns produkts – smiltsērkšķu biezsulas pulveris bez eļļas frakcijas (4. att.).

Rezultātā no smiltsērkšķu ogām var iegūt vēl četrus unikālus produktus – biezsulu, biezsulas pulveri ar eļļu, mīkstuma eļļu un biezsulas pulveri bez eļļas. Šāda alternatīvu produktu izstrāde sniedz smiltsērkšķu ogām lielāku perspektīvu tirgū.
Pārskata periodā saņemti pirmie sulas paraugu testēšanas rezultāti no BIOR. Kopā testētas sešas dažādu ogu šķirņu sulas pēc separācijas. Katra ogu šķirne apstrādāta ar trīs dažādiem paņēmieniem – neenzimātiska apstrāde, apstrāde ar Enzīmu 1, apstrāde ar Enzīmu 2, pavisam kopā testēti 18 sulas paraugi un katram no tiem noteikts fruktozes, glikozes un L- askorbīnskābes daudzums.
Pēc iegūtajiem rezultātiem secinām, ka enzimātiska ogu pirmapstrāde būtiski neietekmē fruktozes un glikozes saturu sulā, savukārt, pēc enzimātiskas apstrādes būtiski samazinās L-askorbīnskābes saturs, kas varētu būt skaidrojams ar tehnoloģiskā procesā izmantotu paaugstinātu temperatūru enzīmu darbības nodrošināšanai.
Ogu šķirnes “Botanicheskaja” sulā fruktozes un glikozes saturs būtiski neatšķiras, salīdzinot rezultātus starp apstrādes metodēm, tomēr atšķirības vērojamas L-askorbīnskābes rādītājos, enzimātiskās apstrādes rezultātā tā samazinās. Salīdzinot ogu rādītājus ar sulu rādītājiem, tad sulā fruktozes saturs samazinās par vidēji 0.1 %, glikozes saturs palielinās par vidēji 0.3 %, savukārt L-askorbīnskābes saturs būtiski neatšķiras.
Ogu šķirnes “Marija” sulā novērojams, ka enzimātiskās apstrādes laikā samazinās fruktozes saturs, būtiski neizmainās glikozes saturs un arī novērojama L-askorbīnskābes samazināšanās.
Salīdzinot ogu rādītājus ar sulas rādītājiem, tad būtiskas atšķirības nav novērojamas nevienā no rādītājiem.
Ogu šķirnes “Prazrachnaja” sulā fruktozes un glikozes saturs būtiski neatšķiras, salīdzinot tos starp apstrādes metodēm. Arī šajā gadījumā vērojamas atšķirības L-askorbīnskābes saturā, ko ietekmē enzimātiskās apstrādes laikā izmantotā temperatūra.
Salīdzinot ogu rādītājus ar sulas rādītājiem, vērojams glikozes satura pieaugums sulā, fruktozes rādītāji būtiski neatšķiras, kā arī novērojams L-askorbīnskābes daudzuma samazinājums sulā.
Ogu šķirnes “Tatjana” sulā fruktozes un glikozes saturs būtiski neatšķiras starp apstrādes metodēm. Savukārt pēc enzimātiskās apstrādes vērojams L-askorbīnskābes samazinājums.
Pēc pirmajiem iegūtajiem rezultātiem var secināt, ka enzimātiskā apstrāde ietekmē L-askorbīnskābes saturu visos pētītajos paraugos, tomēr jāuzsver ir tas, ka enzimātiskā apstrāde palielina sulas iznākumu par 20 % un ievērojami samazina izspiedu daudzumu, kas ļauj efektīvāk izmantot smiltsērkšķu ogas.
Visbeidzot pārskata periodā uzsākta smiltsērkšķu sulas separācijas procesa mērogošana no laboratorijas iekārtām uz industriālām iekārtām, iekārtu apzināšana pie ražotājiem un parametru definēšana, vadoties pēc laboratoriski izstrādātās tehnoloģijas un iegūtajiem rezultātiem.
Pārskata periodā tika organizēta visu projekta partneru sapulce, kurā tika apspriesta pārskata perioda darbību rezultāti, kā arī definēti darba uzdevumi nākamajam pārskata periodam.
Informācija atjaunota 14.07.2023.
Pārskata periods no 01.07.2023 līdz 30.09.2023.
Pārskata periodā (01.07.2023. – 30.09.2023.) tika turpināta ar trīs projekta darbību – “Izejmateriālu piegāde sagatavošana/priekšapstrāde”, “Izejvielu standartizēšanas metodoloģijas izstrāde” un “Smiltsērkšķu ogu bezatlikuma pārstrādes tehnoloģijas izstrāde” īstenošanu.
Darbība: “Izejmateriālu piegāde sagatavošana/priekšapstrāde”
Iesaistītie partneri: AS “SISTĒMU INOVĀCIJAS”; ZS “Cukuriņi”; SIA “Baltic Seaberry”.
Darbības mērķis: Smiltsērkšķu ogu bezatlikuma pārstrādes tehnoloģijas izstrādei nepieciešamā izejmateriāla sagatavošana un priekšapstrāde.
Rezultāts: Pārskata periodā veikti lauku darbi – novākta smiltsērkšķu ogu raža no ZS “Cukuriņi” un SIA “Baltic Seaberry” ogu laukiem, kā arī tā sagatavota tālākajam apstrādes procesam. Veikta optiska attīrīšana no zariem, lapām un piemaisījumiem un veikta sasaldēšana. Sagatavots pietiekams (2t) ogu apjoms pārstrādes tehnoloģijas izstrādes aktivitātēm, kas nepieciešams līdz projekta beigām.
Darbība: “Izejvielu standartizēšanas metodoloģijas izstrāde”
Iesaistītie partneri: AS “SISTĒMU INOVĀCIJAS”; ZS “Cukuriņi”; SIA “Baltic Seaberry”; SIA ANEVA J; BIOR.
Darbības mērķis: Smiltsērkšķu šķirņu un to audzēšanas agrotehnikas novērtēšana saistībā ar pārstrādes priekšrocībām. Datu uzkrāšana, kas dotu iespēju salīdzināt reģionā pieejamo smiltsērkšķu šķirņu ražību un ogu sastāvā esošo fizioloģiski aktīvo vielu saturu atkarībā no laistīšanas sistēmas izmantošanas/neizmantošanas, apdobju kopšanas tehnikas vai siderātu kultūru audzēšanu rindstarpās. Pamatojoties uz iegūtajiem datiem izstrādāt izejvielu standartizēšanas metodoloģiju.
Rezultāts: Turpinās 2022. gada ievākto ogu paraugu testēšana BIOR. Sagatavoti 2023. gada paraugi nodošanai BIOR laboratorijā (1. attēls).
Darbības īstenošana tiks turpināta nākamajā pārskata periodā.

1. attēls 2023. gada ražas ogu paraugi laboratoriskai testēšanai
Darbība: “Smiltsērkšķu ogu bezatlikuma pārstrādes tehnoloģijas izstrāde”
Iesaistītie partneri: AS “SISTĒMU INOVĀCIJAS”; ZS “Cukuriņi”; SIA “Baltic Seaberry”; SIA ANEVA J; BIOR.
Aktivitātes mērķis: Smiltsērkšķu ogu bezatlikuma pārstrādes tehnoloģijas izstrādei nepieciešamā izejmateriāla sagatavošana un priekšapstrāde. Rezultāts: Pārskata periodā īstenotas aktivitātes, kas saistītas ar smiltsērkšķu ogu bezatlikuma tehnoloģijas ieviešanu laboratoriskos apstākļos. Iekārtu pielāgošana un tehnoloģisko parametru definēšana. Iegūtās sulas un mīkstuma eļļas fizikāli ķīmisko parametru definēšana un robežvērtību noteikšana, kvalitātes kontroles un testēšanas paneļa izstrāde sadarbībā ar projekta partneriem.
Veikti pirmie laboratoriskie testi ar 2023. gada ogām, lai pārliecinātos par tehnoloģijas efektivitāti. (2. attēls), smiltsērkšķu sulas iegūšana izmantojot trīs dažādas apstrādes metodes.

2. attēls Pirmie, 2023. gada ražas, smiltsērkšķu ogu bezatlikuma pārstrādes tehnoloģijas izmēģinājumi
Secinām, ka izstrādātā smiltsērkšķu sulas iegūšanas tehnoloģija darbojas sekmīgi un iegūtie rezultāti ir līdzvērtīgi 2022. gada ogu ražas sulu rezultātiem, tas apliecina tehnoloģijas efektivitāti un sekmīgu atkārtošanas iespējas, kas atvieglos to vieglāku integrēšanu industriālos apstākļos.
Pārskata periodā saņemti arī sulas paraugu testēšanas rezultāti no BIOR. Kopā testētas sešas dažādu ogu šķirņu sulas pēc separācijas. Katra ogu šķirne apstrādāta ar trīs dažādiem paņēmieniem – neenzimātiska apstrāde, apstrāde ar Enzīmu 1, apstrāde ar Enzīmu 2, pavisam kopā testēti 18 sulu paraugu un katram no tiem noteikts šķīstošās sausnas saturs – BRIX, %, titrējamais skābums, g, un pH,
“BIO Botanicheskaja” (1. tabula)
BRIX, % | Titr. skābums, g malic acid/100g | pH | |
Bez pirmapstrādes | 8.135 | 2.4 | 2.675 |
Enzīms 1 | 8.745 | 2.4 | 2.721 |
Enzīms 2 | 7.955 | 2.4 | 2.708 |
Pēc iegūtajiem rezultātiem secinām, ka šķīstošās sausnas saturs palielinās pēc apstrādes ar Enzīms 1, bet samazinās pēc apstrādes ar enzīms 2, titrējamais skābums nemainās, kā arī pH rādītājos nav novērojamas būtiskas izmaiņas.
“BIO Marija” (2. tabula)
BRIX, % | Titr. skābums, g malic acid/100g | pH | |
Bez pirmapstrādes | 8.815 | 2.2 | 2.815 |
Enzīms 1 | 9.540 | 2.3 | 2.833 |
Enzīms 2 | 7.625 | 2.0 | 2.841 |
Arī šajā gadījumā novērojamas izmaiņas šķīstošās sausnas saturā līdzīgi kā BIO Botanicheskaja ogu sulā, savukārt titrējamā skābuma un pH rādītājos nav novērojamas būtiskas atšķirības.
“Botanicheskaja” (3. tabula)
BRIX, % | Titr. skābums, g malic acid/100g | pH | |
Bez pirmapstrādes | 7.805 | 3.1 | 2.653 |
Enzīms 1 | 8.770 | 2.9 | 2.691 |
Enzīms 2 | 8.255 | 2.9 | 2.692 |
Ogu šķirnes “Botanicheskaja” sulā šķīstošās sausnas saturs palielinās gan pēc Enzīms 1 , gan pēc Enzīms 2 apstrādes, titrēmais skābums un pH rādītāji būtiski neatšķiras.
“Marija” (4. tabula)
BRIX, % | Titr. skābums, g malic acid/100g | pH | |
Bez pirmapstrādes | 8.400 | 2.9 | 2.750 |
Enzīms 1 | 9.180 | 2.7 | 2.765 |
Enzīms 2 | 7.758 | 2.5 | 2.756 |
Ogu šķirnes “Marija” sulā novērojams, ka šķīstošās sausnas saturs, līdzīgi kā BIO Botancheskaja un BIO Marija apstrādājot ar Enzīms 1 palielinās, savukārt apstrādājot ar Enzīms 2 samazinās, titrējamais skābums un pH būtiski neatšķiras.
“Prazrachnaja” (5. tabula)
BRIX, % | Titr. skābums, g malic acid/100g | pH | |
Bez pirmapstrādes | 8.245 | 2.2 | 2.829 |
Enzīms 1 | 9.285 | 2.2 | 2.850 |
Enzīms 2 | 8.905 | 2.2 | 2.861 |
Ogu šķirnes “Prazrachnaja” sulā šķīstošās sausnas saturs palielinās abos gadījumos, gan apstrādājot ar Enzīms 1, gan apstrādājot ar Enzīms 2. Titrējamais skābums un pH rādītāji arī šajā gadījumā būtiski neatšķiras.
“Tatjana” (6. tabula)
BRIX, % | Titr. skābums, g malic acid/100g | pH | |
Bez pirmapstrādes | 7.845 | 2.4 | 2.758 |
Enzīms 1 | 8.780 | 2.4 | 2.787 |
Enzīms 2 | 7.750 | 2.1 | 2.766 |
Vērtējot šķirnes Tatjana sulu rezultāti liecina, ka šķīstošās sausnas saturs būtiski nemainās apstrādājot to ar Enzīms 2, bet palielinās apstrādājot ar Enzīms 1, Titrējamais skābums un pH būtiski neatšķiras starp apstrādes metodēm.
Pēc iegūtajiem rezultātiem var secināt, ka enzimātiskā apstrāde ar Enzīms 1 vairākos gadījumos ietekmē šķīstošās sausnas satura palielināšanos smiltsērkšķu sulā, savukārt apstrāde Enzīms 2 to neietekmē, vai apstrādes gadījumā šķīstošās sausnas saturs samazinās. Kā arī secināts, ka apstrādes metodes būtiski neietekmē titrējamo skābuma un pH rādītājus. Pārskata periodā arī uzsākta smiltsērkšķu sulas separācijas procesa mērogošana no laboratorijas iekārtām uz industriālām iekārtām, iekārtu apzināšana pie ražotājiem un parametru definēšana, vadoties pēc laboratoriski izstrādātās tehnoloģijas un iegūtajiem rezultātiem.
Pārskata periodā tika organizēta visu projekta partneru sapulce, kurā tika apspriesta pārskata perioda darbību rezultāti, kā arī definēti darba uzdevumi nākamajam pārskata periodam.
Pārskata periods no 01.10.2023 līdz 31.12.2023
Pārskata periods (01.10.2023. – 31.12.2023.) tika turpināts ar četru projekta darbību – “Izejmateriālu piegāde sagatavošana/priekšapstrāde”, “Izejvielu standartizēšanas metodoloģijas izstrāde” un “Smiltsērkšķu ogu bezatlikuma pārstrādes tehnoloģijas izstrāde”, “Jauno produktu specifikāciju un analīžu modeļa izstrāde produktu kvalitātes un uzturvērtības noteikšanai” īstenošanu.
Darbība: “Izejmateriālu piegāde sagatavošana/priekšapstrāde”
Iesaistītie partneri: AS “SISTĒMU INOVĀCIJAS”; ZS “Cukuriņi”; SIA “Baltic Seaberry”.
Darbības mērķis: Smiltsērkšķu ogu bezatlikuma pārstrādes tehnoloģijas izstrādei nepieciešamā izejmateriāla sagatavošana un priekšapstrāde.
Rezultāts: Pārskata periodā piegādāti 100 kg, sešu dažādu šķirņu (BIO Botanicheskaja,
BIO Marija, Botanicheskaja, Marija, Prazrachnaja, Tatjana), saldētu ogu no ZS “Cukuriņi” un SIA “Baltic Seaberry”.
Darbība: “Izejvielu standartizēšanas metodoloģijas izstrāde”
Iesaistītie partneri: AS “SISTĒMU INOVĀCIJAS”; ZS “Cukuriņi”; SIA “Baltic Seaberry”; SIA ANEVA J; BIOR.
Darbības mērķis: Smiltsērkšķu šķirņu un to audzēšanas agrotehnikas novērtēšana saistībā ar pārstrādes priekšrocībām. Datu uzkrāšana, kas dotu iespēju salīdzināt reģionā pieejamo smiltsērkšķu šķirņu ražību un ogu sastāvā esošo fizioloģiski aktīvo vielu saturu atkarībā no laistīšanas sistēmas izmantošanas/neizmantošanas, apdobju kopšanas tehnikas vai siderātu kultūru audzēšanu rindstarpās. Pamatojoties uz iegūtajiem datiem izstrādāt izejvielu standartizēšanas metodoloģiju.
Rezultāts: Uzsākta 2023. gada paraugu testēšana BIOR laboratorijās.
Saņemti rezultāti par 2022. gada Bioloģiski audzēto ogu ķīmiskajiem rādītājiem – BIO Botanicheskaja un BIO Marja. Abām, bioloģiski audzētajām, ogu šķirnēm noteikts L-askorbīnskābes daudzums (mg/kg), fruktozes daudzums (%), glikozes daudzums (%), kā arī antioksidantu daudzums (mAU*min).
Noteiktais vidējais L- askorbīnskābes daudzums BIO Botanicheskaja ir 615 mg/kg, kas būtiski neatšķiras no askorbīnskābes daudzuma konvencionāli audzētajās Botanicheskaja ogās.
Vidējais L-askorbīnskābes daudzums BIO Marija ir 594 mg/kg, kas ir vairāk nekā konvencionāli audzētajās Marija ogās.
Vidējais noteiktais fruktozes daudzums BIO Botanicheskaja ir 0.550 %, kas būtiski neatšķiras no fruktozes daudzuma konvencionāli audzētajās Botanicheskaja ogās.
Vidējais noteiktais fruktozes daudzums BIO Marija ir 0.570 %, kas būtiski ir mazāks par fruktozes daudzumu konvencionāli audzētajās Marija ogās.
Vidējais glikozes daudzums BIO Botanicheskaja ir 2.33%, kas ir būtiski lielāks par glikozes daudzumu konvencionāli audzētajās Botanicheskaja ogās.
Vidējais glikozes daudzums BIO Marija ir 2.5 %, kas būtiski neatšķiras no glikozes daudzuma konvencionāli audzētajās Marija ogās.
Vidējais antioksidantu daudzums BIO Botanicheskaja ir 1.771 mAU*min, kas būtiski neatšķiras no konvencionāli audzētām Botanicheskaja ogām.
Vidējais antioksidantu daudzums BIO Marija ir 1.540 mAU*min, kas ir nedaudz mazāk nekā konvencionāli noteiktajās Marija ogās.
Darbība: “Smiltsērkšķu ogu bezatlikuma pārstrādes tehnoloģijas izstrāde”
Iesaistītie partneri: AS “SISTĒMU INOVĀCIJAS”; ZS “Cukuriņi”; SIA “Baltic Seaberry”; SIA ANEVA J; BIOR.
Aktivitātes mērķis: Smiltsērkšķu ogu bezatlikuma pārstrādes tehnoloģijas izstrādei nepieciešamā izejmateriāla sagatavošana un priekšapstrāde.
Rezultāts: Pārskata periodā īstenotas aktivitātes, kas saistītas ar smiltsērkšķu ogu bezatlikuma tehnoloģijas ieviešanu laboratoriskos apstākļos. Iekārtu pielāgošana un tehnoloģisko parametru definēšana. Iegūtās sulas un mīkstuma eļļas fizikāli ķīmisko parametru definēšana un robežvērtību noteikšana, kvalitātes kontroles un testēšanas paneļa izstrāde sadarbībā ar projekta partneriem.
Testētas sešas dažādas, 2023. gada, ogu šķirnes ar divām dažādām apstrādes metodēm – bez ogu fermentatīvās apstrādes (neenzimātiska apstrāde), ar ogu fermentatīvo apstrādi, izmantojot Enzīms1. Visām testētajām ogām iegūta sula bez tauku daļas, mīkstuma eļļa, kā arī sulas koncentrāts (1. attēls).

1. Attēls Smiltsērkšķu sulas koncentrāts
Atšķirīgu šķirņu ogām novērojamas atšķirīgu krāsu intensitātes sulu koncentrāti, kas ir skaidrojams ar šķirņu īpatnībām, kā arī fermentētu sulu koncentrāti ir ievērojami tumšāki (2. attēls).

2. Attēls Dažādu šķirņu ogu sulu koncentrāti
Pārskata periodā saņemti arī sulas paraugu testēšanas rezultāti no BIOR. Kopā testētas sešas dažādu ogu šķirņu sulas pēc separācijas. Katra ogu šķirne apstrādāta ar trīs dažādiem paņēmieniem – neenzimātiska apstrāde, apstrāde ar Enzīmu 1, apstrāde ar Enzīmu 2, pavisam kopā testēti 18 sulu paraugu un katram no tiem noteikts pelnu saturs (%), sausnas saturs (%), antioksidanti (mAU*min).
“BIO Botanicheskaja” (1. tabula)
Pelnu saturs, % | Sausnas saturs, % | Antioksidanti, mAU*min | |
Bez pirmapstrādes | 0.23 | 8.0 | 44.3998 |
Enzīms 1 | 0.29 | 8.2 | 53.6723 |
Enzīms 2 | 0.29 | 7.9 | 44.0141 |
Pēc iegūtajiem rezultātiem secinām, ka pelnu saturs būtiski neatšķiras, sausnas satura rādītājos arī nav vērojamas būtiskas atšķirības, bet antioksidantu daudzums būtiski atšķiras sulā, kas apstrādāta ar Enzīms 1.
“BIO Marija” (2. tabula)
Pelnu saturs, % | Sausnas saturs, % | Antioksidanti, mAU*min | |
Bez pirmapstrādes | 0.26 | 8.4 | 57.6024 |
Enzīms 1 | 0.32 | 8.9 | 69.5812 |
Enzīms 2 | 0.29 | 7.6 | 51.4205 |
Arī šajā gadījumā novērojams paaugstinājums antioksidantu daudzumā apstrādājot ogas ar Enzīms 1, līdzīgi kā BIO Botanicheskaja ogu sulā, savukārt pelnu saturs būtiski neatšķiras, bet nelielas izmaiņas vērojamas sausnas saturā ogām, kas apstrādātas ar Enzīms 2.
“Botanicheskaja” (3. tabula)
Pelnu saturs, % | Sausnas saturs, % | Antioksidanti, mAU*min | |
Bez pirmapstrādes | 0.32 | 7.9 | 44.2704 |
Enzīms 1 | 0.30 | 8.1 | 51.7969 |
Enzīms 2 | 0.31 | 8.2 | 44.5952 |
Ogu šķirnes “Botanicheskaja” pelnu saturs un sausnas saturs būtiski neatšķiras, bet ir novērojamas būtiskas atšķirības antioksidantu daudzumā paraugā, kas apstrādāts ar Enzīms 1.
“Marija” (4. tabula)
Pelnu saturs, % | Sausnas saturs, % | Antioksidanti, mAU*min | |
Bez pirmapstrādes | 0.38 | 8.69 | 47.3556 |
Enzīms 1 | 0.36 | 8.6 | 52.7378 |
Enzīms 2 | 0.34 | 8.4 | 41.0801 |
Ogu šķirnes “Marija” sulā novērojams, ka pelnu saturs un sausnas saturs starp paraugiem būtiski neatšķiras, bet būtiskas atšķirības vērojamas antioksidantu saturā, kur ogas apstrādātas ar Enzīms 1.
“Prazrachnaja” (5. tabula)
Pelnu saturs, % | Sausnas saturs, % | Antioksidanti, mAU*min | |
Bez pirmapstrādes | 0.32 | 8.1 | 58.6809 |
Enzīms 1 | 0.36 | 8.5 | 67.176 |
Enzīms 2 | 0.3 | 8.8 | 58.4562 |
Ogu šķirnes “Prazrachnaja” sulā pelnu satura rādītājos un sausnas satura rādītājos nav vērojamas būtiskas atšķirības, savukārt antioksidantu daudzums būtiski atšķiras paraugā, kurš apstrādāts ar Enzīms 1.
“Tatjana” (6. tabula)
Pelnu saturs, % | Sausnas saturs, % | Antioksidanti, mAU*min | |
Bez pirmapstrādes | 0.27 | 7.7 | 43.1425 |
Enzīms 1 | 0.3 | 8.2 | 53.8198 |
Enzīms 2 | 0.26 | 7.6 | 41.31 |
Vērtējot šķirnes Tatjana sulu, rezultāti liecina, ka arī šajā gadījumā pelnu saturs un sulas saturs būtiski neatšķiras, bet savukārt antioksidantu rādītājos novērojamas būtiskas atšķirības paraugam, kas apstrādāts ar Enzīms 1.
Pēc iegūtajiem rezultātiem var secināt, ka enzimātiskā apstrāde ar Enzīms 1 būtiski ietekmē antioksidantu daudzumu sulā, to palielinot. Šāda sakarība novērojama visas testējamos paraugos, kas iezīmē kārtējo enzimātiskās apstrādes priekšrocību attiecībā uz smiltsērkšķu sulas ieguvi.
Kā arī tiek turpināta smiltsērkšķu sulas separācijas procesa mērogošana no laboratorijas iekārtām uz industriālām iekārtām, iekārtu apzināšana pie ražotājiem un parametru definēšana, vadoties pēc laboratoriski izstrādātās tehnoloģijas un iegūtajiem rezultātiem.
Darbība: “Jauno produktu specifikāciju un analīžu modeļa izstrāde produktu kvalitātes un uzturvērtības noteikšanai”
Iesaistītie partneri: AS “SISTĒMU INOVĀCIJAS”; SIA ANEVA J; BIOR.
Aktivitātes mērķis: Iegūto galproduktu analīžu parametru definēšana un veikšana fizioloģiski aktīvo savienojumu kvalitatīvai un kvantitatīvai noteikšanai (sadarbībā ar BIOR);
Rezultāts: Uzsākta specifikāciju izstrāde smiltsērkšķu mīkstuma eļļai, smiltsērkšķu sulai un sulas koncentrātam.
Pārskata periods no 1.01.2024 līdz 31.03.2024
Pārskata periodā (01.01.2024.-31.03.2024) projekta īstenošana tika turpināta ar četru projekta darbību – “Izejvielu standartizēšanas metodoloģijas izstrāde” un “Smiltsērkšķu ogu bezatlikuma pārstrādes tehnoloģijas izstrāde”, “Jauno produktu specifikāciju un analīžu modeļa izstrāde produktu kvalitātes un uzturvērtības noteikšanai”, “Izstrādātās metodoloģijas korekcijas un pielāgošana rūpnieciskas ražošanas specifikai SIA ANEVA J” īstenošanu.
Darbība: “Izejvielu standartizēšanas metodoloģijas izstrāde”
Iesaistītie partneri: AS “SISTĒMU INOVĀCIJAS”; ZS “Cukuriņi”; SIA “Baltic Seaberry”; SIA ANEVA J; BIOR.
Darbības mērķis: Smiltsērkšķu šķirņu un to audzēšanas agrotehnikas novērtēšana saistībā ar pārstrādes priekšrocībām. Datu uzkrāšana, kas dotu iespēju salīdzināt reģionā pieejamo smiltsērkšķu šķirņu ražību un ogu sastāvā esošo fizioloģiski aktīvo vielu saturu atkarībā no laistīšanas sistēmas izmantošanas/neizmantošanas, apdobju kopšanas tehnikas vai siderātu kultūru audzēšanu rindstarpās. Pamatojoties uz iegūtajiem datiem izstrādāt izejvielu standartizēšanas metodoloģiju.
Rezultāts: Uzsākta 2023. gada paraugu testēšana BIOR laboratorijās.
Saņemti rezultāti par 2022. gada Bioloģiski audzēto ogu ķīmiskajiem rādītājiem – BIO Botanicheskaja un BIO Marja. Abām, bioloģiski audzētajām, ogu šķirnēm noteikts BRIX (%), titrējamais skābums, pH, pelni un sausna (%).
Noteiktais vidējais BRIX daudzums BIO Botanicheskaja ir 9 %, kas ir par divām vienībām augstāks nekā BRIX daudzums konvencionāli audzētajās Botanicheskaja ogās.
Vidējais BRIX daudzums BIO Marija ir 8,4 %, kas ir mazāk nekā konvencionāli audzētajās Marija ogās.
Vidējais noteiktais titrējamā skābuma daudzums BIO Botanicheskaja ir 2,3, kas būtiski neatšķiras no titrējamā skābuma daudzuma konvencionāli audzētajās Botanicheskaja ogās.
Vidējais noteiktais titrējamā skābuma daudzums BIO Marija ir 2,3, kas būtiski neatšķiras no titrējamā skābuma daudzumu konvencionāli audzētajās Marija ogās.
Vidējais pH BIO Botanicheskaja ir 2,8, kas ir būtiski neatšķiras no pH konvencionāli audzētajās Botanicheskaja ogās.
Vidējais pH BIO Marija ir 2,7, kas būtiski neatšķiras no pH konvencionāli audzētajās Marija ogās.
Vidējais pelnu daudzums BIO Botanicheskaja ir 0,35, kas būtiski neatšķiras no konvencionāli audzētām Botanicheskaja ogām.
Vidējais pelnu daudzums BIO Marija ir 0,32, kas būtiski neatšķiras no konvencionāli audzētās Marija ogās.
Vidējais sausnas saturs (%) BIO Botanicheskaja ir 12,8 %, kas par 2 % ir lielāks nekā konvencionāli audzētās Botanicheskaja ogās.
Vidējais sausnas saturs BIO Marija ir 12,3%, kas ir par 2 % mazāks nekā konvencionāli audzētās Marija ogās.
Darbība: “Smiltsērkšķu ogu bezatlikuma pārstrādes tehnoloģijas izstrāde”
Iesaistītie partneri: AS “SISTĒMU INOVĀCIJAS”; ZS “Cukuriņi”; SIA “Baltic Seaberry”; SIA ANEVA J; BIOR.
Aktivitātes mērķis: Smiltsērkšķu ogu bezatlikuma pārstrādes tehnoloģijas izstrādei nepieciešamā izejmateriāla sagatavošana un priekšapstrāde.
Rezultāts: Pārskata periodā īstenotas aktivitātes, kas saistītas ar smiltsērkšķu ogu bezatlikuma tehnoloģijas ieviešanu laboratoriskos apstākļos. Iekārtu pielāgošana un tehnoloģisko parametru definēšana. Iegūtās sulas un mīkstuma eļļas fizikāli ķīmisko parametru definēšana un robežvērtību noteikšana, kvalitātes kontroles un testēšanas paneļa izstrāde sadarbībā ar projekta partneriem.
Testētas sešas dažādas, 2023. gada, ogu šķirnes ar divām dažādām apstrādes metodēm – bez ogu fermentatīvās apstrādes (neenzimātiska apstrāde), ar ogu fermentatīvo apstrādi, izmantojot Enzīms1. Visām testētajām ogām iegūta sula bez tauku daļas (1. attēls), mīkstuma eļļa, kā arī sulas koncentrāts.

Pēc visu ogu šķirņu testēšanas beigām definēti sulas iegūšanas optimālie parametri:
- Ogu apstrāde ar fermentu ir ievērojami efektīvāka metode salīdzinājumā ar parasto sulas iegūšanas metodi.
- Nepieciešamais izmantotā enzīma daudzums (Enzīms 1) ir 2 % no ogu masas, lai tiktu sasniegti optimālie sulas, izspiedu un tauku daļas rādītāji.
- Fermentu pievieno ogu masai tikai tad, kad temperatūra ir sasniegusi 50 C.
- Fermentācijas laiks ir 100 minūtes.
- Lai inaktivētu fermentu ogu masa ir jāuzsilda līdz 65 C un jāiztur 5 minūtes.
- Pēc fermenta inaktivēšanas masa ir gatava sulas iegūšanai.
- Salīdzinot fermentācijas metodi ar parasto sulas iegūšanas metodi no 1,5 kg ogu, ar fermentāciju, ir iespējams iegūt vidēji par 100 g vairāk sulas, kas uz 100 kg jau ir 6 kg vairāk sulas.
- Lai efektīvāk atdalītu tauku daļu sulas vidējai temperatūrai jābūt no 45-50 C.
Tehnoloģiskā shēma parādīta 2. attēlā.

Lai laboratoriski iegūtos parametrus izmantotu rūpnieciskai ražošanai tiek turpināta smiltsērkšķu sulas separācijas procesa mērogošana no laboratorijas iekārtām uz industriālām iekārtām.
Darbība: “Jauno produktu specifikāciju un analīžu modeļa izstrāde produktu kvalitātes un uzturvērtības noteikšanai”
Iesaistītie partneri: AS “SISTĒMU INOVĀCIJAS”; ZS “Cukuriņi”; SIA “Baltic Seaberry”; SIA ANEVA J; BIOR.
Aktivitātes mērķis: Iegūto galaproduktu analīžu parametru definēšana un veikšana fizioloģiski aktīvo savienojumu kvalitatīvai un kvantitatīvai noteikšanai (sadarbībā ar BIOR);
Rezultāts: Tiek turpināta specifikāciju izstrāde smiltsērkšķu mīkstuma eļļai, smiltsērkšķu sulai un sulas koncentrātam. Apkopoti rezultāti ogām:
Latvijas ogu rādītāji 2022. gada raža (1. tabula)
Nosakāmais rādītājs | No | Līdz | Mērvenība |
L-askorbīnskābe | 490,830 | 653,224 | mg/kg |
Fruktoze | 0,417 | 0,852 | % |
Glikoze | 1,659 | 2,905 | % |
Antioksidanti | 1,090 | 2,211 | mAU*min |
BRIX | 7,385 | 10,275 | % |
Titr.skābums | 1,8 | 2,8 | g malic acid/100g |
pH | 2,649 | 2,928 | |
Pelni | 0,29 | 0,42 | |
Sausna | 10 | 15,6 | % |
Piesātinātās taukskābes | 37,6 | 41,7 | % |
Nepiesātinātās taukskābes | 58,3 | 62,3 | % |
Mononepiesātinātās taukskābes | 45,8 | 49,7 | % |
Polinepiesātinātās taukskābes | 10 | 14,7 | % |
Omega 3 | 0,6 | 2,1 | % |
Omega 6 | 9,3 | 13,4 | % |
Omega 9 | 39,6 | 43,7 | % |
Palmitīnskābe C16 | 35,9 | 39,8 | % |
Stearīnskābe C18 | 0,6 | 0,8 | % |
Apkopoti rezultāti sulai ar un bez enzimātiskas apstrādes:
Sulas rādītāji bez enzimātiskas apstrādes 2022. gada raža (2.tabula)
Nosakāmais rādītājs | No | Līdz | Mērvenība |
Fruktoze | 0,367 | 0,735 | % |
Glikoze | 2,357 | 2,942 | % |
L- askorbīnskābe | 492,735 | 671,703 | mg/kg |
BRIX | 7,805 | 8,815 | % |
Titr. Skābums | 2,2 | 3,1 | g malic acid/100g |
pH | 2,653 | 2,829 | |
Pelni | 0,23 | 0,38 | % |
Sausna | 7,7 | 8,6 | % |
Antioksidanti | 43,143 | 58,681 | mAU*min |
Sulas rādītāji apstrādājot ar Enzīms 1, 2022. gada raža (3. tabula)
Nosakāmais rādītājs | No | Līdz | Mērvenība |
Fruktoze | 0,397 | 0,677 | % |
Glikoze | 2,246 | 2,786 | % |
L- askorbīnskābe | 367,533 | 506,628 | mg/kg |
BRIX | 8,745 | 9,54 | % |
Titr. Skābums | 2,2 | 2,9 | g malic acid/100g |
pH | 2,691 | 2,85 | |
Pelni | 0,29 | 0,36 | % |
Sausna | 8,1 | 8,9 | % |
Antioksidanti | 51,797 | 69,581 | mAU*min |
Sulas rādītāji apstrādājot ar Enzīms 2, 2022. gada raža (4. tabula)
Nosakāmais rādītājs | No | Līdz | Mērvenība |
Fruktoze | 0,335 | 0,674 | % |
Glikoze | 2,264 | 2,768 | % |
L- askorbīnskābe | 403,224 | 505,406 | mg/kg |
BRIX | 7,625 | 8,905 | % |
Titr. Skābums | 2 | 2,9 | g malic acid/100g |
pH | 2,692 | 2,861 | |
Pelni | 0,26 | 0,34 | % |
Sausna | 7,6 | 8,8 | % |
Antioksidanti | 41,31 | 58,456 | mAU*min |
Apkopoti rezultāti mīkstuma eļļai, kas iegūta no sulas bez fermentatīvas apstrādes un sulām, kas apstrādātas ar Enzīms 1 un Enzīms 2:
Darbība: “Izstrādātās metodoloģijas korekcijas un pielāgošana rūpnieciskas ražošanas specifikai SIA ANEVA J”
Iesaistītie partneri: AS “SISTĒMU INOVĀCIJAS”; ZS “Cukuriņi”; SIA “Baltic Seaberry”; SIA ANEVA J; BIOR.
Aktivitātes mērķis: Nodrošināt izstrādātās bezatlikumu pārstrādes tehnoloģijas pielāgošanu rūpnieciskas ražošanas specifikai uzņēmuma ražotnē.
Rezultāts:
SIA “ANEVA J” uzsākta industriāla smiltsērkšķu ogu fermentācijas procesa izmēģinājumi, lai nodrošinātu sulas apjomu, kas nepieciešams separācijas procesa pielāgošanai. Tiek pielāgota procesu mērošana no laboratoriskiem izmēģinājumiem uz industriāliem.
AS “SISTĒMU INOVĀCIJAS” telpās ir uzstādīts industriāla mēroga separators (3. attēls), un tiek veikti testa piegājieni sulas un eļļas atdalīšanai. Mērogojot sulas ražošanas procesu un eļļas atdalīšanas procesu uz industriālām iekārtām tiks atkārtoti salīdzināti rezultāti starp fermentatīvu un nefermentatīvu apstrādi.

Pārskata periodā tika organizēta visu projekta partneru sapulce, kurā tika apspriesta pārskata perioda darbību rezultāti, kā arī definēti darba uzdevumi nākamajam pārskata periodam.
Projekta “Smiltsērkšķu ogu bezatlikuma pārstrādes tehnoloģijas izstrāde” rezultāti
Zemāk var iepazīties ar prezentācijām par projekta rezultātiem, kas tika prezentēti noslēguma pasākumā 2024.gada 9.augustā:
1) “Smiltsērkšķu bezatlikuma pārstrādes tehnoloģiskie procesi un raksturojums” (Aija Romanovska)
2) “Agrotehnikas ietekme uz smiltsērkšku ogu kvalitatīvajiem rādītājiem” (Ēriks Jakobsons)
3) “Smiltsērkšķu sulas ieguves tehnoloģiju un enzīmu izmantošanas ietekme uz sulas un spiedpalieku apjoma rādītājiem” (Anita Avena)
Informācija atjaunota 13.08.2024.