Nozares un kompānijas jaunumi | 3. February 2023

Vai taisnība, ka smiltsērkšķos ir “laimes hormoni”?

Smiltsērkšķu nozīmīgais veselības veicināšanas potenciāls ir analizēts un aprakstīts daudzos zinātniskajos rakstos un publikācijās. Zināms, ka smiltsērkšķu sastāvā ir vairāk nekā 190 dažādas bioloģiski aktīvas vielas, tostarp, taukos šķīstošie vitamīni (K, E, D, A), ūdenī šķīstošie vitamīni (C, B – B1, B2, B6), taukskābes (tostarp Omega – 3, 6, 7 un 9), organiskās skābes, ogļhidrāti, aminoskābes (astoņas no tām ir neaizvietojamās), polifenoli (flavonoīdi) un augu steroli, kā arī dabīgie antioksidanti (askorbīnskābe, tokoferoli, karotinoīdi (īpaši beta-karotīns – provitamīns A), likopēns, zeaksantīns un vismaz 24 mikroelementi.

Vairākos zinātniskajos pētījumos ir novērots, ka smiltsērkšķos ir arī tā dēvētais “laimes hormons” – serotonīns, turklāt ievērojami lielākā daudzumā nekā tas atrodams, piemēram, šokolādē vai banānos. Saskaņā ar pētījumu datiem vislielākā serotonīna koncentrācija ir smiltsērkšķu dzinumu mizā – 190 mikrogrami/1 g, kam seko smiltsērkšķu lapas – 49 mikrogrami/1 g, savukārt smiltsērkšķu ogās serotonīna daudzums svārstās ap 30 mikrogramiem/1 g. Lai nodrošinātu serotonīna līmeni, kas sniegtu jūtamu efektu, ir nepieciešama aptuveni viena sauja jeb 40 – 50 grami smiltsērkšķu ogu.1

Serotonīna jeb “laimes hormona” loma organismā
Serotonīns jeb 5-hidroksitriptamīns (5-HT) ir būtisks ķīmisks savienojums organismā, kas nodrošina ķīmisku signālu pārradi starp nervu šūnām. Organismā tas veidojas smadzenēs un gremošanas traktā, no kura tas caur asinīm nonāk arī trombocītos. Organismā serotonīns veidojas no neaizstājamās aminoskābes – L-triptofāna, kas tiek uzņemta ar pārtiku. Serotonīns pieder pie neirotransmiteriem – vielām, kas pārraida impulsus starp nervu šūnām. Tam piemīt plaša bioloģiskā iedarbība – tas veicina psiholoģisko un fizisko labsajūtu, darbojas kā antioksidants, veicina imūnsistēmas darbību, regulē ēstgribu, gremošanu, miegu, atmiņu un seksuālo funkciju. Savukārt tā trūkums organismā var radīt nomāktību, emocionālu nestabilitāti, traucēt nervu sistēmas darbību, kā arī veicināt bezmiegu.
Tas tiek dēvēts arī par hormonu, un tā kā tam piemīt labsajūtu veicinoša ietekme, nereti to sauc par “laimes hormonu”.
Tiek uzskatīts, ka serotonīns ir tieši atbildīgs par garastāvokļa līdzsvara uzturēšanu un tā trūkums organismā var veicināt depresijas attīstību. Jāpiemin, ka pētījumu metaanalīzes rezultāti neuzrāda tiešu saistību starp serotonīna līmeni un depresiju, taču virkne zinātnieku uzskata, ka pastāv saikne starp serotonīna trūkumu un depresiju.2

Pētījumi turpinās
Serotonīns piedalās organisma gremošanas procesos – no kopējā organismā esošā serotonīna daudzuma 90% veidojas tieši gremošanas traktā, no kura tas tālāk nonāk asinsritē un trombocītos. Serotonīnam piemīt arī asinsvadus sašaurinošas funkcijas, tas veicina, piemēram, brūču dzīšanu.
Savukārt tikai 10% serotonīna tiek sintezēts smadzenēs. Jāpiemin, ka ar uzturu uzņemtais serotonīns nevar no asinīm nokļūt tieši smadzenēs, jo to neļauj galvas smadzeņu “barjera”, ko dēvē par hematoencefalītisko barjeru.
Jāpiebilst, ka serotonīna ietekme uz organismu joprojām tiek pētīta, lai labāk izprastu labsajūtas rašanās mehānismu un to, kā to veicināt.

Atsauces:
1 I. BRAD, CHARACTERIZATION OF SEA BUCKTHORN FRUITS AND COPSES IN TERMS OF SEROTONIN AND MICROELEMENTS et al Innovative Romanian Food Biotechnology Vol. 1, Issue of November 30, 2007
2 Joanna Moncrieff, The serotonin theory of depression: a systematic umbrella
review of the evidence et al Molecular Psychiatry https://doi.org/10.1038/s41380-022-01661-0.

Atgriezties