Omega-3 taukskābes uzturā – kādas ir būtiskākās atšķirības starp augu valsts un jūras produktiem?
Virkne zinātnisku pētījumu ir apliecinājuši, ka polinepiesātinātajām taukskābēm, it īpaši Omega-3 taukskābēm, ir būtiska loma veselības veicināšanā, kā arī sirds un asinsvadu slimību, hroniska iekaisuma procesu, cukura diabēta un citu veselības risku mazināšanā.
Visvairāk pētītās polinepiesātinātās taukskābes ir Omega-3, kuras tiek uzņemtas ar uzturu.
Omega-3 taukskābes satur gan jūras produkti, gan augu valsts produkti, tostarp, rieksti un sēklas. Lietojot uzturā augu izcelsmes produktus, tiek uzņemta alfa-linolēnskābe (ALA), kas ir īsās ķēdes Omega-3 taukskābe, savukārt ar jūras produktiem tiek uzņemtas garo ķēžu Omega-3 taukskābes – eikozapentaēnskābe (EPS) un dokozaheksaēnskābe (DHA).
Pētījumos ir novērots, ka no augu izcelsmes produktiem uzņemtā ALA organismā tiek sintezēta par garo ķēžu Omega-3 taukskābēm – EPS un DHS. Šī pārveide gan norit salīdzinoši nelielos apmēros, proti, no ALA sintezējas aptuveni 5% EPS un mazāk par 0,5% DHS. Taukskābju pārveide nav viendabīga, tās intensitāte var atšķirties dažādos audos. Tāpat arī novērots, ka sievietēm šī pārveide ir 2,5 reizes lielāka nekā vīriešiem.(1-6)
Lai noskaidrotu, cik daudz taukskābes tiek uzņemtas ar uzturu un cik daudz no tām atrodamas asinīs, Apvienotajā Karalistē norisinājās pētījums, kurā tika iekļautas 14 422 personas (sievietes un vīrieši) vecumā no 39-78 gadiem. Pētījuma ietvaros tika analizēti dalībnieku uztura paradumi, kā arī veiktas asins analīzes un pētīts taukskābju profils. Lai salīdzinātu ar uzturu uzņemtās taukskābes un asins taukskābju profilu, ievērojot, dažādas diētas, pētījuma dalībnieki tika sagrupēti atbilstoši saviem uztura paradumiem: uzturā lieto zivis un gaļu, lieto tikai gaļu, kā arī veģetārieši un vegāni.
Pētījumā tika atklāts, ka ar uzturu visvairāk Omega-3 taukskābes uzņēma tā grupa, kas uzturā lietoja zivis, savukārt grupa, kas nelietoja zivis, uzņēma par 57 – 80% mazāk taukskābju. Analizējot taukskābju profilu asinīs starp grupām, tika secināts, ka šo taukskābju attiecības starpība ir ievērojami mazāka nekā tā tika konstatēta ar uzturu uzņemtajā daudzumā. Šīs atšķirības starp uzņemtajām taukskābēm un taukskābju profilu asinīs tika skaidrotas ar to, ka cilvēkiem, kuri neuzņem šīs garo ķēžu taukskābes EPS un DHS ar zivīm, bet uzturā lieto augu valsts produktus, organismā daudz aktīvāk norit pārveide no ALA uz EPS un DHS, savukārt tiem, kas lieto uzturā zivis, šī pārveide ir ievērojami zemāka. Iespējams ALA, kas uzņemta ar dabas vielu produktiem, varētu būt potenciāla alternatīva tiem, kas nelieto uzturā zivis, taču šobrīd pētījumi vēl turpinās, lai padziļināti izprastu taukskābju pārveides mehānismus un vielmaiņas procesus organismā.7
Augu izcelsmes Omega-3 taukskābes ir iespējams uzņemt no dažādām sēklām, kā arī no smiltsērkšķu sēklām, kuru sastāvā ir līdz pat 90% polinepiesātināto taukskābju. Smiltsērkšķu sēklu lipīdu ekstrakta sastāvā ir Omega – 3,6,9 un augu steroli, no kuriem 30% ir Omega-3 (alfa-linolēnskābe).
Atsauces:
1 Brenna JT, Salem N Jr, Sinclair AJ, Cunnane SC. alpha-Linolenic acid supplementation and conversion to n23 long-chain polyunsaturated fatty acids in humans. Prostaglandins Leukot Essent Fatty Acids 2009; 80:85–91.
2 Plourde M, Cunnane SC. Extremely limited synthesis of long chain polyunsaturates in adults: implications for their dietary essentiality and use as supplements. Appl Physiol Nutr Metab 2007;32:619–34.
3 Burdge GC, Calder PC. Conversion of alpha-linolenic acid to longer- chain polyunsaturated fatty acids in human adults. Reprod Nutr Dev 2005;45:581–97.
4 Harnack K, Andersen G, Somoza V. Quantitation of alpha-linolenic acid elongation to eicosapentaenoic and docosahexaenoic acid as affected by the ratio of n6/n3 fatty acids. Nutr Metab (Lond) 2009;6:8.
5 Barcelo-Coblijn G, Murphy EJ. Alpha-linolenic acid and its conversion to longer chain n23 fatty acids: benefits for human health and a role in maintaining tissue n23 fatty acid levels. Prog Lipid Res 2009;48: 355–74.
6 Barcelo-Coblijn G, Murphy EJ, Othman R, Moghadasian MH, Kashour T, Friel JK. Flaxseed oil and fish-oil capsule consumption alters human red blood cell n23 fatty acid composition: a multiple-dosing trial comparing 2 sources of n23 fatty acid. Am J Clin Nutr 2008;88:801–9.
7 Welch AA, Shakya-Shrestha S, Lentjes MAH, Wareham NJ, Khaw K-T. Dietary intake and status of n–3 polyunsaturated fatty acids in a population of fish-eating and non-fish-eating meat eaters, vegetarians, and vegans and the precursor-product ratio of a-linolenic acid to long-chain n–3 polyunsaturated fatty acids: results from the EPIC-Norfolk cohort. Am J Clin Nutr 2010;92:1040–51